Green

Der klimaneutrale Umbau Deutschlands wird bis 2035 voraussichtlich 1,2 Billionen Euro kosten Vācu klimaneitrālā pārveide līdz 2035. gadam, visticamāk, izmaksās 1,2 triljonus eiro

Klimatneitrāla pārbūve Vācijā līdz 2035. gadam maksā 1,2 triljonus eiro – pašvaldību uzņēmumi ir pārslogoti, asociācijas pieprasa valsts palīdzību.

Eulerpool News 2024. g. 3. jūn. 15:45

Enerģijas pāreja Vācijā saskaras ar milzīgiem finansiāliem izaicinājumiem. Nozaru asociācijas brīdina, ka līdz 2035. gadam būs nepieciešami 1,2 triljoni eiro investīcijās, un aicina valdību sniegt atbalstu.

Lai segtu milzīgo finansiālo vajadzību, enerģētikas un ūdensapgādes nozare, kā arī pašvaldību uzņēmumi piedāvā izveidot fondu. Svarīga šī fonda sastāvdaļa būtu valsts garantiju uzņemšanās, lai padarītu investīcijas pievilcīgākas privātajiem kapitāla devējiem, kā izriet no sestdien publicēta konceptuālā dokumenta.

Vācijas enerģētikas un ūdenssaimniecības federālais asociācija (BDEW) un Pašvaldību uzņēmumu asociācija (VKU) prognozē, ka līdz 2030. gadam investīcijas enerģētikas pārejai Vācijā sasniegs 721 miljardu eiro. Šī summa līdz 2035. gadam pieaugs līdz 1,2 triljoniem eiro. Līdzekļi galvenokārt ir paredzēti atjaunojamo energoresursu paplašināšanai, nepieciešamajam elektroenerģijas, tālsiltumapgādes un gāzes tīklu paplašināšanai un pārveidei, siltumsektora dekarbonizācijai un ūdeņraža ekonomikas izveidei.

„Nepieciešamās investīcijas varēs īstenot tikai tad, ja enerģētikas uzņēmumi, finanšu sektor un valsts strādās kopā un izmantos visas finansēšanas iespējas,“ skaidroja asociācijas. Privātā kapitāla piesaiste šajā kontekstā ir „centrālas nozīmes“.

Ierosinātajam pārejai uz atjaunojamo enerģiju fondam sākotnēji būtu jābūt 30 līdz 50 miljardiem eiro apjomam, un tas pieaugošā pieprasījumā kļūs lielāks. „Profesionālas fondu struktūras un valsts pasākumi, kas papildina un samazina riskus (piemēram, finanšu garantijas vai garantijas no federālās valdības un federālajām zemēm)“, nodrošinās pievilcīgus nosacījumus kapitāla devējiem.

BDEW galvenā izpilddirektore Kerstīne Andreā uzsvēra, ka enerģētikas nozare jau iegulda miljardus atjaunojamo energoresursu, tīklu un uzglabāšanas attīstībā. Tuvākajos gados finansēšanas nepieciešamība ievērojami pieaugs. "Tam būs vajadzīgs dažādu finansēšanas instrumentu maisījums, kā arī valsts pamatpasākumi."

VKU ģenerāldirektors Ingberts Lībiņš paskaidroja, ka pat ļoti veselīgas un spējīgas pašvaldību uzņēmumi, tik augstas investīcijas, kuras tām jāveic ļoti īsā laikā, gandrīz nespēj nodrošināt vienas pašas. „Turklāt mums jāatceras arī par patērētāju cenu slodzi. Tāpēc Energopārkārtošanas fonds ir tik svarīgs."

Šī iniciatīva atklāj enerģijas pārkārtošanas neatliekamību un milzīgās finanšu prasības, kuras iespējams pārvarēt tikai valsts un privātā sektora kopīga rīcība.

Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Par 2 € nodrošiniet

Jaunumi